Ir pagājuši jau nedaudz vairāk kā 3 mēneši kopš esmu atgriezusies Latvijā. Liekas tik daudz un maz vienlaicīgi. Liekas tik sen bija tā Itālija. Liekas, tik daudz kas noticis. Atklimatizēšanās sākās uzreiz ar veselu lērumu darāmo darbu, tāpēc tikai tagad sanāca mierīgi apsēsties un apkopot, kas mēnešos februāris-maijs iemācīts, saprasts un uzzināts. Godīgi sakot, nav tie vieglākie mēneši manā dzīvē bijuši.
[FEBRUĀRIS-MAIJS]
Atziņas, AHĀ momenti, citāti, domas un pārdomas
Februāris
Pēdējais mēnesis Itālijā. Bija tik jocīgi sakravāt koferus un mentāli sagatvoties jaunam posmam. Likās tik sirreāli, ka visas tās ielas, pa kurām staigāju 6 mēnešu garumā, tagad atkal nenozīmīgas un ar laiku aizmirstas kļūs. Nekad nedomāju, ka tā var notikt, taču 6 mēneši ir pietiekošs laiks, lai izveidotu gan jaunu dzīvi, dienaskrārtību un identitāti. Un tagad atkal tā bija jāadaptē jaunam posmam. Ceļš uz mājām arī bija ar kāzusiem un izaicinājumiem viena pēc otra, kas lika novērtēt iespējas un līdzcilvēkus, kā arī pārbaudīja pacietību un spēju tikt galā krīzes situācijās. Un, protams, atavdas no tur iegūtajiem draugiem un mīļajiem cilvēkiem. Godīgi varu teikt, ka Itālijai noteikti pieder daļiņa no manas sirds. 💚🤍💓
Marts
Biju paredzējusi harmonijā martā uzsākt savus jaunos profesionālos izaicinājumus, taču tā kā tikai nedēļas nogali pirms jaunā darba uzsākšanas atgriezos no nedēļas iesprūšanas Austrijā, braucot mājās no Itālijas, viss sākās principā bez iespējas atklimatizēties, atpūsties, atkopties un vispār aptvert, ka atkal esmu atpakaļ un tūlīt sāksies cita realitāte. Visam tam klāt 6 mēnešu garumā bez ikdienas rūpēm atstāta māja un sakarā ar to, ka mums saplīsa pa ceļam buss un man nācās nopirkt mašīnu, lai tiekam mājās, kurā, protams, nevarēja salikt visu 6 mēnešu iedzīvi, biju atgriezusies ar dažām mantām un nedēļu gaidīju pārējās mantas. Visādā ziņā diezgan grubuļais "starts biznesā" 😀 Bet pa to laiku paspēju aptvert, ka ir sākusies jauna realitāte, uzsākt veiksmīgi darba gaitas, aizbraukt pirmajā komandējumā un satikt arī pāris draugus. Jā, un arī sākt atkal domāt par studijām, jo biju iekavējusi jau dažas lekcijas un mājas darbus, kā arī maģistra darbs bija kādu laiciņu atstāts bez rūpēm. Uzsākot jaunas darba gaitas vai jebko jaunu, mums vienmēr ir liela deva ar jaunu adrenalīnu un enerģiju, tāpēc nebrīnos, ka manas marta atziņas un pārdomas vairāk saistījās ar izaugsmi, spēju attīstīties un inovācijām.
Un es domāju, ka tas ir skaisti 
Aprīlis
Aprīlī ar pilnu jaudu biju uzņēmusi darītājas enerģiju. Gribēju uzņemties atbildību un mērkaķa ātrumā iestrādāties, savest kārtībā 6 mēnešus nečubināto māju, sportot, rakstīt maģistru, izklaidēties, satikt cilvēkus, draudzēties, baudīt, izmantot iespējas. Vienu vārdu sakot, aprīlī man bija lielas ambīcijas un liela apetīte uz dzīvi. Jutu enerģijas pieplūdumu, priecājos par cilvēku komplimentiem savā virzienā, un tas mani ļoti uzlādēja. Bet bieži vien šādā stāvoklī laikus nedozējot un neapstādinot sevi, varam iedzīvoties izdegšanā un pārslodzē. Kas arī notika ar mani, bet vairāk jau maijā. Ļoti labs teiciens, ko sev šādos brīžos atgādināt, ir: "Neņem vairāk kā var pacelt." Bet dažreiz man aizmirstas. Vispār jau daudziem uz sasniegumiem orientētiem cilvēkiem tā ir. Par to arī daļēji mans maģistra darbs, tāpēc ironiski, ka pati izdzīvoju to, par ko rakstu.
Maijs
Maijs! Pirmās nedēļas ar maz gulētām stundām, ekstra stresu, asarām un šaubām, vai paspēšu visu. Nepalīdzēja mieru rast, ka visiem biju "izbazūnējusi", ka šogad beidzu maģistru, vasarā izlaidums, visus gaidīšu. Itāļu dzīvokļabiedrs un draudzene no Dānijas arī pieteicās atbraukt mani sasveikt. Uzliktā latiņa un spiediens bija tik augsts, ka brīžiem maucu autopilotā un nesapratu, kas notiek un ko es daru. Ar katru dienu līdz maģistra iesniegšanai stress tikai kāpa un pārliecība pār savām spējām atkāpās. Domāju jau atkāpšanās variantus, kā "sagremot" savu apkaunoto lepnumu gadījumā, ja tomēr nepaspēšu. Piezvanīju visiem, no visiem guvu apstiprinājumu, ka es kā es esmu svarīgāka par šo darbu un potenciālo izlaidumu, tāpēc ar šo atbalstu turpināju iesākto. Un sagāja. Tik ļoti palīdz ne tikai ticība saviem spēkiem, bet arī atbalsts no apkārtējiem. Īpaši no sev svarīgajiem. Tāpēc esmu bezgala pateicīga par to. Darbu iesniedzu un aizstāvēju. Tagad gatavojos izlaidumam.
Maijs man katru gadu asociējas arī ar sievišķību. Laikam tāpēc, ka pēc garās ziemas un agrā pavasara, šajā mēnesī gribas vairāk pucēties, gan arī tāpēc, ka maijā jau trešo gadu pēc kārtas uzdāvinu sev īpašu dienu, apmeklējot forums "Līdere" konferenci. Tur es tiešām cenšos būt klātesoša, draudzēties, klausīties un baudīt. Ar visām maņām. Tāpēc, kā jau ierasts, maijā daudz citātu un atziņas no "Līderes".
❤ Intentions aren’t enough
❤ Neviens īsti nezina precīzi, kā darbojas trauku mašīna, bet visi kā viens zina, ka tā atvieglo ikdienas pienākumus, iedod galā tīrus traukus un atvēl brīvāku laiku citām nodarbēm. Diemžēl, bet ļoti bieži visus interesē rezultāti un gala produkts, ne ceļš līdz tam un tā detalizācija.
❤ Fail fast, fail cheap.
❤ What if this is as good as it gets?
❤ We have to stop our old school thinking to achieve future innovative success and mindset in every aspect of our lives.
❤ You are in control only of things you do yourself
❤ Sometimes you don’t have the time to prepare. You just do.





❤ Dieva dāvanas nepienāk visiem vienādi, bet mums katram tās ir dotas. Jāmāk saskatīt.
❤Pirmajā krīzes momentā nedrīkst ieslīgt ērtos krēslos un ieslīgt pašžēlumā, ir jārīkojas, jākoncentrējas uz sevi un savu labsajūtu.
❤Strupceļš nekad nav strupceļš. Vienmēr var mainīt savas kustības virzienus
❤ Izkāpt ārā no vainošanas rata.
❤Šaubas pārbauda, cik ļoti to gribi
❤Vienā brīdī Tu saproti, ka vairs neesi tik jauns, lai visu atliktu uz vēlāku
❤Kas es patiesībā esmu, kad novelku kurpes?
Atskatam - spilgtākie mirkļi - feburāris-maijs





.jpeg)

.jpeg)

.jpeg)
.jpeg)
.jpeg)
.jpeg)
.jpeg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru