Laipnību neviens nav atcēlis

                      9. diena #paliecmājās un #darbsnomājām. Jā, ir grūti disciplinēties, ir grūti turēt pozitīvu garu, kamēr apkārt notiek haoss un panika, ir grūti neļauties sliktām domām. Jā, pietrūkst kolēģi, draugi, mīļie. Pietrūkst sporta zāles, pasākumi, koncerti, sporta spēles, dārza ballītes un iziešana sabiedrībā, nebaidoties, ka tas viss negatīvi neietekmēs veselību.

                     Bet zini ko? Tu neesi tāds vienīgais – mums visiem zemapziņā ir maza panika, uztraukums par rītdienu, par sevi un saviem mīļajiem. Tieši tāpēc šajā saspringtajā laikā vēl vairāk kā iepriekš ir svarīgi saglabāt sevī cilvēciskās īpašības. Cieņu un laipnību neviens nav atcēlis, tāpēc, lūdzu, lūdzu, vēl vairāk kā kādreiz piedomājam par līdzcilvēkiem un izturamies ar cieņu. Mēs visi šajā esam kopā.

                    Šodien, pastaigājoties pa parku kopā ar māsīcu un savu mīļo krustdēliņu, iegājām Circle K pēc kafijas. Godīgi 2  metru attālumā nostāvējām rindā pie kases, un, kolīdz bijām gatavi maksāt par saviem pirkumiem, veikalā iebrāzās sieviete, kas visiem manāmi lika noprast, ka viņa te ir vissvarīgākā, pielīda priekšā mums rindā un kasierei drausmīgā tonī pajautāja – “eu, kas jums tur ar to mazgātavu? Tur kaut kas nedarbojas!!! Ko man darīt? Es varu iet likt iekšā savu karti?” Ne “labdien”, ne “paldies” , “vai varat, lūdzu, palīdzēt” un kur nu vēl “atvainojiet”. Meitene ātri vien noorganizēja mazgātavas palīgu, un sieviete jau pēc minūtes varēja nomazgāt savu auto. Un viņa pat “paldies” nepateica. Es biju šokā. Un šis nav vienīgais piemērs, ko esmu pieredzējusi un novērojusi pēdējā laikā.

Cilvēki – kur paliek cieņa un laipnība? Tie nabaga pārdevēji šajā riskantajā laikā strādā, katru rītu ceļas uz darbu, lai tikai mēs varētu nodrošināt sevi ar ikdienas vajadzībām. Tāpat ir ar kurjeriem, mediķiem, pārdevējiem, ēdiena piegādātājiem utt. Mums visiem ir grūti, tieši tāpēc šobrīd vēl vairāk kā parasti ir nepieciešams novērtēt to, pasmaidot vairāk kā parasti, pasakot paldies, ka esat, paldies, ka apkalpojat mani. Paldies, ka piegādājat man pārtiku, paldies, ka mani nodrošiniet ar pakalpojumiem, paldies, ka esmu vesels, paldies, ka vēl joprojām saņemu pastu. PALDIES! PALDIES! PALDIES! Mēs tik ļoti esam pieraduši steigā traukties, domāt tikai par sevi un redziet, cik tālu tas viss ir mūs novedis? Lūdzu, esam cilvēki. Esam visi kopā, esam stipri, esam uz viena viļņa, virtuāli sadodamies rokās, paliekam mājās, padzīvojam mazlietiņ mierīgāk, saudzējamies un ar laipnu smaidu sveicam tos, kuri vēl joprojām strādā uz pilnu jaudu, lai mūsu ikdiena un vajadzību piepildījums būtu ne mazākā līmenī kā līdz šim.

Jauku vakaru un virtuāli samīļojieni ♡♡♡