Zinu, ka šī nav tipiskā filma, ko parasti izvēlētos skatīties otrajā adventē un Ziemassvētku laikā, taču tā kā biju dzirdējusi labas atsauksmes, kā arī tā jau ir ierindojusies "must see" filmu sarakstā, šo vakaru pavadīju "Dvēseļu Puteņā" varā.
Esmu lasījusi grāmatu, pārzinu vēstures notikumus, tāpēc jau gatavojos skarbiem skatiem, nežēlībai un nodevībai. To arī saņēmu. Izraudājos un filmas laikā vismaz 100 reizes pateicos mūsu senčiem par to, ka varam dzīvot brīvā valstī, runāt savā valodā un dziedāt mūsu dziesmas, taču tas nebija vienīgais "mesidžs", kas atnāca līdz manīm.
Tā saka, ka katrs no redzētā un piedzīvotā sev paņem to, ko visdziļāk izprot un izdzīvo. Manu sirdi papildus visam iepriekš minētajam aizskāra arī filmā attēlotā milzu ticība un spēks. Brīžos, kad liekas, ka esam bezcerības aizā, brīžos, kad liekas, kad viss zaudēts, brīžos, kad liekas, ka nekam nav jēgas, ir tik superīgi, ja apkārt ir domubiedri, kas pietur roku, noslauka asaras un uzlīmē plāksteri brūcei...
Un to var attiecināt arī uz mūsdienām. Ja sirdī ir ticība, rodas pārliecība, no pārliecības - spēks un tad jau neilgi pēc tā seko uzvara.
Ikvienam iesaku aiziet noskatīties šo filmu, jo esmu pārliecināta, ka katram tā raisīs savas emocijas un pārdomas, kā arī ikvienam novēlu, ne tikai šajos svētkos, bet vispār - būt līdzās īstajiem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri no sirds mīl Tevi, iedegas par Tevi, tic Tev, lepojas, aizstāv un vienmēr būs blakus, kad kādai no brūcēm vajadzēs uzlīmēt plāksteri - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
❤️Paldies maniem tuvākajiem.
Jūs esat mani eņģeļi
Mani eņģeļi, kas sargā manu dvēseli 💗
Pateicībā un siltu adventi vēlot
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru