Domāju, ka jebkurš no mums ir kādreiz aizdomājies par jautājumu "Kā būtu, ja būtu?"
Tas var būt par jebkuru tēmu: "Kā būtu, ja es būtu izvēlējies citu profesiju?", "Kā būtu, ja es darītu savu sapņu darbu?", "Kā būtu, ja es toreiz būtu izdarījis/usi citādāk?"
Ļoti daudz domājot par lietām, kuras it kā varētu būt arī citādāks, sāk mākties virsū saldsērīgas sajūtas. Un šīs sajūtas mums nebūt nepalīdz dzīvot un būt apmierinātiem ar saviem tagadējiem sasniegumiem un izdarītajām lietām.
Es ļoti bieži aizdomājos - kā būtu, ja es toreiz būtu pieņēmusi citādu lēmumu? Kā būtu, ja es jau pēc vidusskolas būtu devusies uz Austrāliju? Kā būtu, ja es toreiz nebūtu izdarījusi tā? Un visas šīs atbildes mani žņaudz nost, liekas, ka toreiz esmu izdarījusi nepareizos lēmumus, un tāpēc sāk mākties nelaimības sajūta. Taču šodien es kaut ko sapratu.
Kārtējais darba dienas rīts. 6:30 nozvana modinātājs, pieceļos, samiegojusies aiztenterēju līdz pirtij nomazgāties, sataisos, steigā izvelku it kā brokastis no ledusskapja, ēdot, ar augstiem papēžiem tenterēju līdz mašīnai, iesēžos vabolē un traucos uz darbu. Un tā katru dienu no 9:00-18:00 viens un tas pats. pa ceļam uz darbu pa miljons domu plūsmu, izlaužas jautājums - "kā būtu, ja man būtu cits darbs?", "kā būtu, ja es jau šobrīd atrastos Austrālijā? , "kā būtu, ja man pašai būtu savs bizness?". Taču šodien es sajutos citādi. Sajutos spēcīga. Sajutos tā, it kā es varētu. it kā es varētu izvēlēties, it kā es varētu kaut ko mainīt. Un man acīs sariesās asaras: "JĀ!!! Es patiešām to varu!" Es varu vienā sekundē visu izmainīt. Es pārvērtīšu visus "kā būtu, ja būtu" jautājumus uz "TAS NOTIEK!" , "VISS NOTIEK!". Jo galu galā, mēs visi esam pelnījuši izdzīvot savu sapni.
Lai visiem ir sajūta, ka esam īstajā vietā, ar īstajiem cilvēkiem, darām īstās lietas un pa īstam jūtamies laimīgi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru